Latvijas darba tirgū briest pārmaiņas, kas agrāk vai vēlāk skars lielu daļu no mums. Jau pavisam drīz, 16. martā, Rīgā notiks vērienīgs pasākums par darba nākotni, kurā speciālisti spriedīs par to, kā mūsu ikdienu maina jaunās tehnoloģijas.
Uz šo forumu ieradīsies vairāk nekā 600 dalībnieku un desmitiem ekspertu no dažādām valstīm. Viņu galvenais uzdevums ir saprast, kā mākslīgais intelekts ietekmēs to, ko mēs darām savās darba vietās.
Ko prognozē speciālisti?
Jaunākie dati rāda, ka pārmaiņas Eiropā jutīs apmēram 60% darbinieku. Tas nenozīmē, ka darba vietas pazudīs, bet gan to, ka paši darba uzdevumi kļūs citādāki. Daudzas lietas, ko šobrīd darām manuāli vai tērējam tām stundas, nākotnē paveiks viedās programmas.
Pētnieki lēš, ka nelielai daļai profesiju — apmēram septiņiem procentiem — būs nepieciešama nopietna pārkvalifikācija. Tas nozīmē, ka dažiem cilvēkiem būs jāmācās pilnīgi jaunas lietas, lai viņi varētu turpināt veiksmīgi strādāt savā nozarē.
Kāpēc tehnoloģijas maina mūsu ikdienu?
Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Evita Simsone norāda, ka mēs šobrīd piedzīvojam ļoti strauju attīstības posmu. Šīs jaunās tehnoloģijas maina ne tikai to, kā uzņēmumi plāno savu darbu, bet arī to, kā mēs paši mācāmies un izpildām ikdienas pienākumus.
Drīz vien prasme saprasties ar dažādām jaunām programmām būs tikpat pašsaprotama kā prasme lasīt vai lietot telefonu. Tas kļūs par svarīgu nosacījumu ikvienam, kurš tikai sāk savas darba gaitas vai vēlas droši justies savā esošajā amatā.
Cilvēka faktors joprojām ir pirmajā vietā
Lai gan tehnoloģijas kļūst “gudrākas”, cilvēka radošums un spēja domāt līdzi paliek neaizstājama. Speciālisti uzskata, ka galvenais nav tikai mācēt nospiest pareizās pogas, bet gan saprast, kā šos rīkus izmantot lietderīgi.
Nākotnē visvairāk tiks novērtēti tie darbinieki, kuri spēs risināt sarežģītas situācijas un nebaidīsies no nestandarta problēmām. Mākslīgais intelekts būs tikai palīgs, kas paveiks vienmuļos darbus, atstājot cilvēka ziņā lēmumu pieņemšanu un jaunu ideju radīšanu.
Izaicinājumi, ar ko jārēķinās visai Eiropai
Papildus tehnoloģijām mums ir jātiek galā arī ar citiem dzīves realitātes faktiem. Sabiedrība noveco, un daudzās nozarēs trūkst strādīgu roku un prasmīgu speciālistu. Tāpēc tiek uzsvērts, ka izglītībai jākļūst elastīgākai.
Mums vairs nepietiks ar reiz jaunībā iegūtu diplomu. Mācīšanās, visticamāk, turpināsies visas dzīves garumā, taču tam ir jābūt vienkāršam un cilvēkam saprotamam procesam. Ir svarīgi, lai katram būtu iespēja apgūt jaunas iemaņas tad, kad tas tiešām kļūst nepieciešams, nevis tērēt gadus teorētiskām studijām.
Ko tas praktiski nozīmē parastam strādājošajam Latvijā?
Daudzi no mums jautā: “Labi, Rīgā notiks forums, bet kā tas ietekmēs manu darbu tālāk no galvaspilsētas vai pavisam citā nozarē?” Reālā situācija ir tāda, ka pārmaiņas nesāksies ar robotu ienākšanu birojos, bet gan ar maziem, ikdienišķiem uzlabojumiem. Piemēram, klientu apkalpošanā, loģistikā vai pat tirdzniecībā aizvien vairāk parādīsies palīgrīki, kas palīdzēs ātrāk atbildēt uz e-pastiem, sagatavot atskaites vai plānot preču piegādes.
Svarīgi saprast, ka šajā pārejas posmā neviens negaida, ka mēs pēkšņi kļūsim par programmētājiem. Galvenais “zemteksts”, ko uzsver nozares pazinēji, ir spēja saglabāt mieru un nebaidīties pamēģināt ko jaunu. Latvijas uzņēmēji aizvien vairāk sāk novērtēt darbiniekus, kuri ir elastīgi. Ja jūs protat pielāgoties un izmantot jaunos rīkus, lai atvieglotu savu darba dienu, jūs kļūstat par neaizstājamu speciālistu.
Gala mērķis šīm pārmaiņām ir vienkāršs – mazāk laika tērēt “papīru kalniem” un vairāk laika veltīt tiem darbiem, kur tiešām nepieciešams cilvēka prāts un sirds.
Kā jūs jūtaties par šīm pārmaiņām? Vai jūsu darba vietā jau sāk izmantot kādus jaunus tehnoloģiju rīkus, vai arī viss pagaidām rit pa vecam? Padalieties ar savām domām komentāros!
